Aizdevumi var būt noderīgs instruments, kad nepieciešams ātrs risinājums neparedzētai situācijai vai lielākam pirkumam. Taču ir daudzi gadījumi, kad kredīta ņemšana nav gudrs lēmums. Šajā rakstā aplūkosim situācijas, kad no aizņemšanās vajadzētu atturēties, kā arī iemeslus, kāpēc tas var radīt vairāk ļaunuma nekā labuma.
-
Aizņemšanās bez stabila ienākumu avota
Viens no nopietnākajiem signāliem, ka kredīts nav piemērots risinājums, ir ienākumu nestabilitāte vai to pilnīgs trūkums. Ja cilvēkam nav regulāru ienākumu vai tie ir pārāk mazi, lai segtu ikdienas vajadzības, tad jebkāds papildus aizdevums var radīt lavīnveida efektu. Viena parāda atmaksai nākas ņemt nākamo, un cikls sākas no jauna.
Aizņemties bez drošības spilvena ir kā spēlēt uz veiksmi, cerot, ka situācija pati atrisināsies. Realitātē šādas cerības bieži beidzas ar parādu spirāli un negatīvu kredītvēsturi.
-
Lai segtu citus kredītus
Šī ir klasiskā situācija, kad cilvēks jau ir uzņēmis vairākas kredītsaistības un, nespējot tās nosegt, izvēlas aizņemties vēlreiz – it kā, lai “atrisinātu problēmu”. Patiesībā tas nozīmē tikai vienu – esošā problēma tiek atlikta, taču kopējā summa pieaug, un maksājumu slogs palielinās.
Aizņemties, lai atmaksātu citus kredītus, ir bīstama rīcība, ja vien tas nav labi pārdomāts refinansēšanas risinājums ar izdevīgākiem noteikumiem. Ja nav pārliecības par atmaksas plānu, šāda rīcība tikai pasliktinās situāciju.
-
Spontāniem un nepārdomātiem pirkumiem
Daudzi cilvēki aizņemas, lai iegādātos lietas, kuras tajā brīdī šķiet svarīgas – jaunu telefonu, ceļojumu, mēbeles vai pat dāvanu. Taču impulsīvi pirkumi nav labs iemesls kredīta ņemšanai. Pēc brīža šie pirkumi zaudē savu vērtību, bet parāds paliek.
Īpaši nevēlami ir aizņemties, lai apmierinātu vēlmi “sekot līdzi citiem” vai sociālajiem standartiem. Ja aizņemšanās pamatā nav vajadzība, bet gan vēlme kaut ko iegūt ātrāk, visticamāk, tas būs nepareizs lēmums.
-
Kad esi emocionāli nestabils vai stresa stāvoklī
Lēmumi, kas pieņemti dusmās, izmisumā vai emocionālā stresā, reti ir racionāli. Tieši tāpēc aizņemšanās brīdī svarīgi būt mierīgam un pārdomātam. Ja cilvēks jūtas nospiests vai nespējīgs objektīvi izvērtēt situāciju, kredīts var kalpot kā bēgšana no problēmas, nevis tās risinājums.
Aizdevums emocionāla spriedzes brīdī var novest pie vēl lielāka stresa, kad pienāk atmaksas termiņš.
-
Lai “spekulētu” vai piedalītos riskantos darījumos
Vēl kāds piemērs, kad kredīta ņemšana var būt bīstama – aizņēmums, lai ieguldītu nezināmos projektos, kriptovalūtās, sporta likmēs vai citos spekulatīvos instrumentos. Lai gan peļņas iespējas dažkārt tiek uzsvērtas, patiesībā šādi riski nav paredzami, un zaudējuma varbūtība ir augsta.
Aizņemties naudu, ko vēlāk ieguldīt neprognozējamā risinājumā, nozīmē uzņemties dubultu risku – gan parādu, gan iespējamos zaudējumus.
-
Ja neizproti aizdevuma noteikumus
Bieži cilvēki aizņemas, neiedziļinoties, cik patiesībā jāmaksā atpakaļ. Ja netiek skaidri saprasts, kas ir GPL, kāds ir atmaksas grafiks, vai kādas ir soda sankcijas, tas rada risku. Nezināšana neatbrīvo no atbildības.
Ja kredīta līgums šķiet pārāk sarežģīts, vai noteikumi nav skaidri – labāk šo aizdevēju apiet ar līkumu.
-
Ja tu bieži aizņemies – tas ir signāls
Ja esi pamanījis, ka aizņemies regulāri, lai “izvilktu līdz algai” vai nosegtu ikmēneša rēķinus, tas jau liecina par finanšu problēmām. Šādā gadījumā vajadzētu pārskatīt savus izdevumus, sastādīt budžetu un meklēt risinājumus bez papildu parādiem.
Atkarība no kredītiem ir bīstama – tā rada sajūtu, ka kredīts ir normāla budžeta sastāvdaļa, nevis izņēmums.
Alternatīvas kredītam un risinājumi finansiālām grūtībām
Pirmajā daļā apskatījām situācijas, kad aizņemties nav prātīgi. Taču, ja kredīts nav pareizais ceļš, kas tad ir? Šajā daļā aplūkosim praktiskas alternatīvas, ko var izmantot finanšu grūtībās vai neparedzētās situācijās, kā arī padomus ilgtermiņa stabilitātes uzlabošanai.
-
Budžeta plānošana un tēriņu optimizācija
Pirmā lieta, ko ieteicams darīt – pārskatīt savus ienākumus un izdevumus. Bieži vien, veicot rūpīgu analīzi, iespējams atklāt izdevumus, no kuriem var atteikties vai tos samazināt.
Piemēram:
- samazināt ēdienu pasūtīšanu no restorāniem;
- atteikties no nevajadzīgiem abonementiem;
- pāriet uz izdevīgāku mobilo operatoru vai interneta pakalpojumu sniedzēju;
- samazināt impulsīvus pirkumus un atlaides “vilinājumus”.
Pat nelieli ikdienas samazinājumi summāri mēnesī var dot pietiekamu atvieglojumu, lai nebūtu nepieciešams aizdevums.
-
Finanšu drošības spilvena izveide
Drošības spilvens – tas ir uzkrājums neparedzētiem gadījumiem. Ieteicams veidot rezerves fondu vismaz 2–3 mēnešu izdevumu apmērā. Tas var kalpot kā aizsardzība gadījumos, kad:
- samazinās ienākumi;
- rodas pēkšņi izdevumi (piemēram, veselības problēmas, auto remonts);
- notiek izmaiņas darbavietā.
Lai sāktu uzkrāt, nav nepieciešama liela summa. Pat 20–50 eiro mēnesī ilgtermiņā var uzkrāt ievērojamu rezervi.
-
Papildu ienākumu avoti
Ja finanšu situācija ir saspringta, bet nav vēlmes vai iespējas aizņemties, alternatīva ir papildu ienākumu gūšana. Mūsdienās tas iespējams dažādos veidos:
- piedāvājot savas prasmes (rakstīšana, tulkošana, dizains, programmēšana);
- pārdodot nevajadzīgas lietas internetā;
- izmantojot freelanceru platformas vai sludinājumu portālus;
- uzsākot nelielu blakus biznesu (piemēram, rokdarbi, konsultācijas u.c.).
Svarīgi ir atrast jomu, kur esi pārliecināts par sevi un kur vari ātri sākt pelnīt.
-
Sarunas ar kreditoriem un rēķinu pārrunas
Ja iemesls aizņemties ir esošo maksājumu spiediens (piemēram, komunālie rēķini, cita kredīta maksājumi), pirms izvēlies jaunu kredītu, vispirms sazinies ar esošajiem kreditoriem vai pakalpojumu sniedzējiem. Nereti iespējams:
- vienoties par maksājumu termiņu pagarināšanu;
- veikt daļējus maksājumus;
- izmantot valsts atbalsta iespējas (piemēram, komunālo rēķinu segšana maznodrošinātajiem).
Šādas sarunas ne vienmēr ir vieglas, taču tās bieži dod rezultātu.
-
Kredītu apvienošana vai refinansēšana
Ja kredīta ņemšana tiek apsvērta, lai atbrīvotos no citiem parādiem, jāpārbauda iespēja apvienot visus esošos aizdevumus vienā ar zemāku procentu likmi un ilgāku atmaksas termiņu.
Refinansēšana:
- samazina kopējo maksājumu slogu;
- ļauj pārskatāmāk plānot savu budžetu;
- var mazināt stresu un psihoemocionālo slodzi.
Tomēr arī refinansēšanas iespējas jāizvērtē uzmanīgi – salīdzinot visas izmaksas, nosacījumus un reputāciju.
-
Izglītošanās par finanšu pratību
Viens no ilgtermiņā nozīmīgākajiem instrumentiem, kas palīdz izvairīties no nevajadzīgas aizņemšanās, ir finanšu pratība. Jo vairāk izproti par procentu likmēm, budžeta plānošanu, uzkrājumiem un aizdevumu riskiem, jo drošāk vari pieņemt lēmumus.
Ieteikumi:
- sekot blogiem un portāliem par personīgajām finansēm;
- izmantot budžeta lietotnes;
- apmeklēt bezmaksas finanšu konsultācijas vai webinārus.
Finanšu izglītība nav vienreizējs pasākums – tā ir ilgstoša investīcija sevī.
-
Psiholoģiskā komforta nozīme
Aizņemšanās bieži vien rada psiholoģisku spiedienu. Pat neliels aizdevums var radīt nemieru, ja nav pārliecības par tā atmaksu. Tāpēc, pat ja kredīts šķiet ātrs un ērts risinājums, svarīgi padomāt arī par savu mentālo labsajūtu.
Dažkārt labāk ir atlikt pirkumu, atteikties no idejas vai atlikt rēķina nomaksu pāris dienas (sazinoties ar pakalpojumu sniedzēju), nevis uzņemties saistības, kuras var vēlāk nospiest.
Noslēgumā
Aizņemšanās nav vienīgais risinājums finanšu sarežģījumiem. Ir daudz veidu, kā pārstrukturēt savus izdevumus, uzlabot ienākumus un izvērtēt reālās vajadzības. Galvenais – saglabāt mieru, analizēt situāciju un nepieņemt impulsīvus lēmumus.
Atceries – finansiālā brīvība sākas nevis ar lieliem ienākumiem, bet ar gudru attieksmi pret naudu.